|
[Jan. 12th, 2017|02:29 am] |
Vislabaakaas atminjas par pagaatni saistaas ar taadaam vielaam kaa Dexofaans, heroiins un vitamiins. Es vienmeer biju nelaimiigs, bet bija neliels laika posms, kad mees ar draugiem un draudzeneem eksperimenteejaam ar narkotikaam un tas deva vairaakas sapnjainas, filosofiski romantiskas naktis. Ja es buutu 3d, buutu visdriizaak narkomaans. Mana probleema ir, ka es nespeeju uzseesties ne uz kaa, arii uz taa, uz kaa "visi" uzseezhas. Es zinu, kas ir ritma likums - bauda ir tikai, ja ir paartraukumi. Es joprojaam gribu lietot narkotikas. Ja kaads man piedaavaatu Dexofaanu vai heroiinu, es neatteiktos, bet man nav kompaanijas. Patiesiibaa lielaakaa dalja no draugiem, ar ko toreiz lietojaam, arii, taapat kaa es, vairs neko taadu nelieto (preteeji viedoklim, ka ja tu pameegjini, tad esi norakstiits). Es zinu, ka es gribu nevis narkotikas, bet to sajuutu, ko taas deva - atrashanos aarpus laika, aarpus sisteemas - miers, sapnjainums, Patiesa komunikaacija, filosofija. Paldies narkotikaam par visu skaisto, ko taas ir devushas! |
|
|
Comments: |
Saprotu, ka pamēģinot uzreiz nevienu nenoraksta, bet vai heroīna lietošana nerada sajūtu, ka apkārtējā pasaule ir sliktāka pēc atiešanas? Visi ex-heroīniķi ko dzīvē esmu sastapis vienmēr ir šķituši tādi samērā drūmi cilvēki.
Nezinu, nee, kaut gan nezinu iistus heroiina lietotaajus, kas buutu reiz pa iistam kljuvushi par nelietotaajiem, tikai taadus pameegjinaataajus. Ja nu vieniigi paaris cilveekus, kurus "izglaabusi" religjija (opijs tautai). Varbuut dazhi cilveeki vnk ir druumi/melanholikji.
Aa nu jaa, es zinu taadus cilveekus, bet vinji ir nelietotaaji tikai fiziski, heroiins joprojaam ir vinju sapnjos un taalu nav diena, kad vinji atkal ir lietotaaji jo domas rada realitaati.
| From: | grieta |
Date: | January 12th, 2014 - 04:02 am |
---|
| | | (Link) |
|
mums, lielo draugu lokā, ir tāds precīzs teiciens: vajadzētu iet pie psihoterapeita, bet dzert ir lētāk :D :D :D :D | |