stepes_vilks

sirds un prāts.

(Reply to this) (Thread)

būtu jauki, ja būtu tik vienkārši

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja līdz riebumam vienkāršo - tā arī sanāk.

(Reply to this) (Parent)

Kāpēc tu domā, ka tur ir kāda atšķirība, ja neskaita galējības - logaritmu formula / Maļēviča "Kvadrāts"?

(Reply to this) (Thread)

vot vot, tieši par to arī strīdos visu dienu ar darba kolēgām, kuri apgalvo ko līdzīgu tev. matemātikā esot emocijas, matemātikā esot garīgie apvāršņi, matemātikā esot eksistenciālisms

(Reply to this) (Parent)

ā, un vēl tur esot kaut kādi "iracionālie skaitļi"

(Reply to this) (Parent)

ar zinātni var iepriecināt citus

(Reply to this)

vidusskolā fizikas skolotāja apgalvoja, ka mākslinieku nākotne ir vadīt trolejbusus. un slavējot zinātni, viņa vienmēr teica: "un iedomājieties cik jaunu izgudrojumu tai tramvajā tiks radīti, kamēr jūs tur kaut kādu stangu mainīsiet"
labi, tā nav nekāda būtiskākā atšķirība, bet gribējās uzrakstīt

(Reply to this)

varbūt haoss vs. kārtība. jo matemātikā, lai arī cik daudz iracionāļo skaitļu tur būtu, tomēr ir kaut kāda kārtība. un mākslā, lai cik precīzi būtu izrēķinātas gleznas proporcijas, tomēr ir iedvesma, kas savā būtībā ir haotiska, manuprāt.

(Reply to this) (Thread)

Apdullināji ar šo izteikumu. Iedvesmā (radīšanas aizsākumā) ir haoss arī Einšteinam.Un Ņutonam uz galvas uzkrīt ābols - tur ir kāda racionalitāte?! Tas pats haoss vien ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

redz, fiška tāda, ka haoss pastāv jau pašā mākslasdarbā; tapšanas procesu protams arī var aplūkot kā artefaktu, bet parasti tas tomēr ir tikai tapšanas process (iedvesma var būt arī mazgāt traukus)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

NU RE
IR VIENS APSTAKLIS KAS MAN INTERESE
ATSKIRIBA
KURA BRIDI MAKSLA IR MAKSLA
MATEMATIKA IR MATEMATIKA

KA JAU ES ESU TEICIS
JA PASAULE BUS 80% MATEMATIKI
VINIEM FORMULA BUS ESTETISKS BAUDIJUMS SAJUSMA
JA SI FORMULA PARADIS SAVU VIENKARSIBU GENIJA PRATA RADOSO PIEEJU RISINAJUMU - KRASU SPELE FORMA DINAMIKA ATTISTIBA

KATRA LAIKA IR SAVI MATEMATIKI - LOBACEVSKIS - PIEMERAM
NO SKAITLIEM VINI RADA DARBU TEORIJU
KAS LAVA TALAK NONAKT CITIEM MATEMATIKIEM - PIE DATORA GALU GALA

A UN TA PATI LIKNE BEZJE JA NEMALDOS TO TA SAUCA
18 GADSIMTA VIENS FRANCUZIS - AR GADSIMTU VARU KLUDITIES -
UZLIKA UZ PAPIRA KA TA VAR - TA VAR

MAKSLA IR IZZINASANA
ES IZZINU SAVU PASAULI FIZISKO GARIGO UN IZSAKU AR KADA STRUMENTA - OTA -
PALIDZIBU SAVUS SECINAJUMUS SAJUTAS

(Reply to this) (Parent)

māksla nodarbojas vairāk ar atsevišķo, ar konkrētu parādību...es nezinu, piemēram dzeja...tā ierauga kaut kādu mirkli, sajūtu, domu, protams, tur ir vispārīgais iekšā, bet tas ir citādāks kā zinātnē.
zinātne tomēr vairāk ar vispārīgo ņemās, vairāk meklē modeļus, kaut kādus vienotus principus pasaulē. Tas ko zinātne atrod tomēr pretendē uz universālu pielietojamību...
(viegli apgāžama tēze gan)

(Reply to this)

Vispirms bija maaksla un tikai peec tam zinaatne centaas to ieteerpt skaitljos.
Zinaatnei ir meerkjis, maakslai var taads arii nebuut.

(Reply to this) (Thread)

UJA
MAKSLA BEZ MERKA

JOCIGI
BET

REDZ TU ESI TUVU

IR TORTE MAKSLA UN TORTEE IR SVECITES
DZEJA DEJA MATEMATIKA...

KATRAM IR SAVS MERKIS UN IZTEIKSMES LIDZEKLIS
KUSTIBA SKAITLIS OTA MALS VARDS...

CILVEKS KURS NEPROT LASIT NESPES NOVERTET DZEJU
(JA VIEN TO KADS NELASIS PRIEKSA)

AR MATEMATIKU IR TA PAT

(Reply to this) (Parent)

Runa ir par konkretiem meerkjiem. Protams, ka arii maakslai ir meerkji, bet tiem vajadzeetu buut nenoteiktiem.

(Reply to this) (Thread)

DOMA KA VAJAG BUT TA
TUMSA TELPA UN TU TAUSTITIES AR MERKI KOTA ATRAST
VAR AR SANAKT TA KA NEKAD NEATRADISI JO NENOTEIKTS
PIELAJ ARI SADU DOMU

BET JA ATRODAS KAS TAD TU NESAPROTI (REDZE)KO TAD
AI METU PROM JO NESAPRATU (SAPRAST AR VAR NEBUT)
TAUSTOS TALAK

TA IR MAKSLA JA
VAI KA

MAN JAU LIEKAS
ES ATRADU UN NOVERTEJU IZZINAJU ATRASTO
IZDOMAJU KUR IR VIETA ATRASTAJAM SAJA TELPA

KAUT VAI PATIK NEPATIK

BET TA JAU IR ZINATNE VAI NE

JO REDZ SAKUMA IR NEPAREIZI UZSTADITS JAUTAJUMS
MATEMATIKA IR MAKSLA VAI NAV

(Reply to this) (Parent)