last.fm sniedz man patiešam vecu blūzu, apbrīnojami čerkstoši, ļoti seni ieraksti, ideāla vakara mūzika šobrīd, mmm.

Neesmu normāli gulējis divas dienas - tā vajag brīvdienas pavadīt - viskija vakars, youtube rīts, Depo vakars, vecā blūza vakars. Radās doma sarīkot tematisko šņabja vakaru - ar Coju un Akvarium, avīzēm, gurķīšiem, ķilavām, olu,un, vai es jau teicu - šņabi?
Es pat nevaru nosaukt tās par izklaidēm, man kaut kā šis apzīmējums nekad nav ienācis prātā saistībā ar to visu. Domājot par vārdu "izklaide", drīzāk jāiedomājas kaut kas tāds kā essential piektdienas vakarā, pēc tam darba nedēļa un atkal.
Man tā vienkārši ir tā pati Dzīvošana, tik pierasta lieta kā elpot - būt kaut kur, darīt kaut ko, nebūt nekur, vienkārši atpūsties, tad atkal iekļūt visādos interesantumos.

Piemēram, tā...

Viskijs, Les Paul un viens ģitārģēnijs, kurš nebeidz man radīt kompleksus šajā jomā:D Vēl tur bija the herbal lollypop from Amsterdam, kas iepirkta krāmu tirgū (jā, jā, blakus kaut kādiem priekšmetiem uz sedziņas, tāpat kā pie Latgalītes ieejas pie mums), nu tur, Amsterdamā. Zaļa un garšo pēc, khem, zāles:D To varēja apstiprināt pat trīs cilveki, ka saprot, ko runā šajos gadījumos...:D
Mēs izdomajām, ka vajadzētu nolīgt cilvēku, kas filmētu mūsu dzīvi, tas būtu vnk fun un materiāls būtu, nu...tāds, kā es jau it kā esmu pieradis, bet, kas tomēr reizēm nebeidz pārsteigt. Un pirmajā dienā mēs visi aizietu uz bibliotēku un lasītu, lai operatoram jautrāk:D

Starp citu, Purvciemā dzīvo kāds, kuru patiešām sauc Severīns Dūms. Sounds like someone from Harry Potter:D To es zinu tapēc, ka piecos no rīta bija jāiznēsā pasts pēc krietnas viskija devas, labi, ka neaizgāju līdzi.

Un Depo vakars - Knucklebone Oscar, kas bija visādi saslavēti internetā, izrādījās nebaudāmi skaļi stereotypical rock'n'roll show-offs. Viņi bāza ģitāras publikā tā, it kā mēs nekad tādas nebūtu redzējuši un krutie-džeki-no-Somijas tagad būtu atbraukuši mūs apgaismot ar kick-ass-rock'n'roll. Pff. Un viņi bija tik nenormāli skaļi, ka viņus nevarēja dzirdēt! Skaņa pārvēršas lielā, sāpīgā putrā, kas liek aiziet divas telpas tālāk un arī tur vēl troksnis traucē.
Acid Rain gan pilnīgi fenomenāli nospēlēja un bija vēl jo labāki pēc tiem tur. Ar manu mediatoru turklāt tika nospēlēts tas viss, tagad man ir pamatīgi noskrāpēts plastmasas gabaliņš ar vēsturi:)
Ak, un iztrakošanās pie Light My Fire Depo DJ zālē, pilnīga sešdesmito atmosfēra, free drinks un vispār tāda high atmsofēra. Nežēlīgi daudz alus un beigās vēl vodka un jāgermeisters. Pēc tam tēja komunālajā dzīvoklī pašā centrā piecos no rīta, nedaudz miega un gājiens uz Zasulauku.

Hell yeah, man atkal ir iepaticies vienkārši būt. (līdz ar to cauri ar iekšējo rudenīgumu laikam. vispār es ceru, jā.)