Beidzot biju pie daudz pieminētajiem čigānbērniem, par kuriem tik daudz esmu dabūjusi klausīties. Sīkākie arī bija tieši tādi- maziņi, lielām un gandrīz melnām acīm, mīlīgām sejiņām. Endrika mani pilnībā apbūra, tādās actiņās pazust var. Divarpus stundas spiedām piparkūkas, mazais darbarūķis.
Dabūju sev mazu pielūdzēju. Man jābrauc atkal, jātēlo un vienalga kas jādara, ka tikai esmu klāt. Dialogi.

- Jūs katru dienu būsiet pie mums?
- Katru dienu ne, bet kaut kad vēl atbrauksim ciemos.
- Tad jau mēs kārtīgi sadraudzēsimies.

Runāju ar kādu no savējiem.
- Jūs esat draugi?
- Jā, esam gan.
- (Smaids līdz ausīm) Nu re- tāpat kā Tu un es.

Varbūt mana doma par nelielu čigānu valodas apgūšanu varētu pamazām īstenoties.