| |
[Sep. 20th, 2011|09:54 am] |
Vakar puika iedunckāja klasesbiedru. Pa kluso, lai skolotāja neredz. Te nu laikam izpaužās māsas klopēšanas laikā iegūtās iemaņas.
Skolotāja pamanīja pēc brītiņa, ka puika sēd kaktiņā un raud.
Beigās jau vainīgais tika norāts, un abi salīga mieru.
Aber gluži par velti nebija. Manam puikam cepure visa nocūkota un jaka arī.
Un pirmais, ko nokomentēju, kad vīrs šito izstāstīja: "Paldiesdievam tas nav manējais, kas piekauts kaktā raud!"
Labāk jau šitā. |
|
|
