sapņojam

traksaule:
Sapņoju, ka ar vienu no saviem bijušajiem X sēžu krastmalā ar muguru pret upi. Ir zeltaina gaisma. Mēs sēžam rindā ar vēl daudziem cilvēkiem, kurus nevar redzēt, tikai sajust. Es sāku runāt par problēmām, kas manī ir sakrājušās, bet viņš sāk, ka viņš neesot nekāds gudrinieks un nesaprotot pats sevi. Tad pie manis nonāk kaut kāda zīmīte. Neatceros, kas tur bija rakstīts, bet sūtītājs bija draugs D, kas klusi sēdēja X blakus un vērās tālumā. Es viņu centos uzrunāt, bet viņš izgaisa. Mēs ar X, cenšoties runāt par savām problēmām, dejojām tādu kā deju uz apzeltīta bruģa.