laiks

11:17 am: Aizaizvakar, slājot pa savu iemīļoto ciemu, sastapu bariņu meiteņu, kuras nekautrējoties arī uzrunāju, un, kā izrādās, viņas visas 5 ir Rīdzinieces. GAlu galā šīs uzprasījāš uz tusiņu, uz kuru viņas arī atvedām. Pirmajā vakarā skuķi likās tīri OK, neskatoties uz visādām Rīgas huiņām. Bet nākamās dienas vakara tusiņā mani šīs totāli izveda no pacietības. Tā lūk, normāli nolasīju viņām savu pierasto padarīšanu- nekautrīgu morāli par to, ka mēs viņas varam tepat un tūlīt vest uz viņu mājām, un ko viņas vispār iedomājas, kad otro vakaru tiek atvestas un solīts arī aizvest līdz vecmammas mājas durvīm un visas party izmaksas mēs(es) sedzam. Tomēr nav joka lieta piedzirdīt un sagādāt pārtiku kopumā 11 cilvēkiem.
Un tā, vakara sākumā izlādējoties, lielāko vakara daļu arī vairs a viņām nekomunicēju, tik vien, kā vakara iesākumā parādīju kur pavemt un noliku gulēt.
Uz jautājumu- "ko ta tik fiksi noplīsāt?", saņēmu atbildi - "pie mums bolderājā šitā nedzer!!!"....bāā, un mēs, čaļi, tikai tikko sākām iesilt.
Ok, man jau pofig, tos viņu izgājienus neņemu pierē.
Bet, nākamās dienas vakarā, kad viņas jau sen bij mājās, bet mēs plosījāmies vēl visu nakti un visu dienu, un kad jau saldi gulēju, atskan zvans- euu, mēs gribam braukt pie jums tusēt.... sorry meitenes, nekā. guļu.
Nākamajā dienā vinas jau rīgā. Zvana-"euu, varam mēs pie jums uz jāņiem, mums te Rīgā riebst, pretīgi. Pie jums gan bij nenormāli labi"
Nu, un lūk, pietika viņām ar 1 nakti Rīgā, un šodien jau atpakaļ laukos. Nekaaas, beidzot redzēs, kā tauta jāņus svin.