cik stipri es šodien sapriecājos, tik pat stipri man nācās vilties.
vadzinībās nokārtoju visu, dabūju 7, samaksāju 33.50ls par 1,5 kredītpunktiem..jau biju laimīga un miers mani apņēma..līdz tam, kad uzzināju, ka vislielākie sūdi ir lauksaimniecības resursos, kur prof.Kārkliņš, izrādās, par parādu uzskata arī 5 lekciju neapmeklējumu. man ir lekciju parāds, par ko man iedos šausmīgāko darbu rīt, kas man jāizdara līdz 5dienai, respekt'vii vienā vakarā. un tas vēl nav pats trakākais - visdrausmīgāk būs rīt iet pie viņa un lūgt to uzdevumu. lai nepietiksu ar to, ka es jau tā pat no viņa baidos tā pat kā visa augstskola ieskaitot darbiniekus, viņš mani noteitki samīdīs un liks justies kā pilnīgai niecībai un nekam nederīgam gaļas gabalam zemes virsū.
āāāārg..es tik ļoti no tā baidos, bet nu ko nu vairs..vairs neko. ja es tikšu tam cauri, tad āākdievs kāda man būs mācība!
vecākiem arī domāju to visu pārmaiņas pēc izstāstīt, nevis izlikties ka viss kārtībā..

huhh..lūdzu, ja atceraties, turat par mani rīt īkšķus kkur laikā no 4iem līdz 3jiem. šoreiz, šķiet, ja viena es to tiešām nevaru.

un runājot par pozitīvo..arī šodien dzeru daudz zaļās tējas - sagatavoju sevi 5dienai - pirmajai manai atslodzes dienai. pusdienās man bija rīsi, thank God, jo mājās nākot jau biju samierinājusies ar domu par makaroniem. tagad es aši izpļumpēju atlikušo tēju un skrienu uz treniņu - satikšu LBČ. bēēēidzot!!! vnk fuck kā es neesmu viņu satikusi.

šovakar es tik ļoti gribu būt ar R kā sen neesmu gribējusi, jo pie viņa es jūtos tik labi, droši un mierīgi, ka tas ir vienīgais veids, kā man līdz rītdienai izturēt, nenojūdzoties. ņemot vērā,ka mēs praktiski dzīvojam kopā un sakritību, ka tieši šovakar, kad man visvairāk viņu vajag, man kā reiz būs jābrauc mājās iespējams, tas viss izskatās pēc ļoti nejaukas apstākļu sakritības.

huh. nu tad es saņemu sevi rokās un eju uz dejošanu, lai visu vnk aizmirstu.