gara_diena -

Sep. 29th, 2012

09:24 am

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Es šorīt domāju, ka nomiršu. Kaimiņš aiz sienas ne tikai vēlu naktī skatās krievu TV, kur daudz šaudās un smejās, bet arī no rīta sešos klausās ārprātīgi skaļu mūziku. Nu tik skaļu, ka es nevarēju pagulēt. izturēju līdz septiņiem, bet pie vienas dziesmas (tās man šķiet tur kādas trīs griezās uz riņķi vai vnk bija viena dziesma, vai arī visas bija līdz vēmienam līdzīgas) es ik pa laikam pamodos. Ja viņa dzīvokļa ārdurvis būtu manā korpusā, es to mērgli piekautu. Bet viņš dzīvo blakus korpusā... Sev par laimi.

Es saprastu, ja viņš tik skaļu mūziku klausītos vēlā vakarā. Tad es jau laikus zinātu, ka gulēt jāiet dzīvojamā istabā uz dīvāna. Bet no rīta sešos to darīt nav jēgas. Bet laikam sešos no rīta nav tā, kā pēc plkst. 22.00, kad kaimiņus traucēt nedrīkst. Eh...

Mans nabaga, nabaga rīta miers!

(Leave a comment)