jau atkal melnā nakts uz manas palodzes sēd un lūko mirkli īsu, lai caurveja vajumu izmantotu un pie manis iekšā nāktu. re, 50cent pie krustojuma stājies, sarkans, dzeltens un prom jau viņš, tik paliek aizkaru baltajā sienā vēl viens pilsētas putekļu pelēkais grafiti. vai dzirdi kā ar Tevi runā nakts: kāds elpu aizturējis 112 griež un palīdzībā atkal sauc, te nošvīkst riepas pagrieziena bruģī, meitenes smej, lai lētā bravurības vilnī kāds pedāli līdz grīdai triec. taksis tukšgaitā zem loga stāj ... no restorāna bariņš draugu- nu privet, davai ti nezabudj, un tad jau prom. nakts runā ar mani par to kas viņai tuvs. pilsētas bruģis. steidzīgi soļi. balsis. vārtrūmē nozagts skūspts. |