Vakardien vakarā gāju dušā. Novilku kreklu, paskatījos spogulī, bet tur priekšā tāds pleca muskulis kādu esmu vēlējies. Prieks un daile. Un tas viss tikai trijos mēnešos.

Šajā brīdi seko filmas attīšanas skaņa un mēs nonākam pie tā, ko es darīju svētdien. Bet svētdien es biju zālē, domādams, ka lieldienās jau nu gan viss būs tukšs un varēs izpausties. A nekā, izrādās, ka ne tikai krišnām nav ziemassvētku, bet arī pareizticīgajiem nav lieldienu - viss pilns. Pēc tam, kā jau svētku dienā braucu uz spici izdarīt to, kas bija jāizdara jau gada sākumā - vakcinēties pret ērču encefalītu. Aizeju līdz vc4 vakcinācijas bodei, bet tur tagad nevis vakcinē, bet ķīmiski tīra veļu. Nokārtu galvu izmetu līkumu pa rajonu, cerībā, ka tas labums pārcelts kaut kur turpat blakus. Noup! Nav! Jau pavisam sašļucis gāju uz informāciju, kad ieklausījos, ka pa skaļruņiem reklamē kaut kādu vakcināju un kaut kādas analīzes un tas viss atrodoties otrajā stāvā pie lido. Aizgāju. Jā, patiešām, vc4/gulbja laboratorijas fileāle. Tur mani arī savakcinēja.

Šajā brīdī mēs atkal teleportējamies uz vakardienas vakaru un pieķeram mani apbrīnojam ideālo pleca formu. Tad es paskatījos uz otru plecu un secināju, ka ievas pārvērtības ir notikušas kaut kā asimetriski, jo otrs plecs nebūt nav ideāls. Izrādījās, ka novakcīnas plecs normāli (un ar normāli es patiešām domāju normāli) piepampis.