| |
[Mar. 12th, 2016|09:35 pm] |
|
Basically.. Vevlet Acid Christ ir mana mīļākā grupa. Lejupielādēju no youtūba 100 dziesmas, pārvērtu par mp3 un ieliku pleijerī. Tēmas ir reliģija, narkotikas un mizantropija. Man vienmēr prāts visvairāk raisās uz kaut ko globāli kosmisku, kad es šo klausos. Es piezvanīju Martai un viņa atklāja, ka ir bēdīga dēļ tā, ka vienmēr visu atliek uz pēdējo brīdi un skolā pasniedzējiem tas viss jau ir apriebies un Martai arī ir apriebies, ka viņa tā dara. Viņa izklausījās, ka raudāja. Pēc tam viņa aizgāja gulēt. Un tad es beidzu telefonsarunu. Ieliku telefonu jakas kabatā un iekāpu 10. autobusā. Apsēdos pie loga. Domāju par gaismas uzvaru. Par to, ka drīz te būs spoža gaisma. Nekādu vairs melu, nekādas manipulācijas, viss izgaismots. Nekādas sāpju nodarīšanas citiem, jo tu tajā pašā sekundē izjūti sāpes uz sevis, jo mēs esam viens. Nekāda vairs šķietamā duālisma vai nošķirtības. Mūsu misija pabeigta. Ko mēs gaidījām miljoniem gadu... Vai miljoniem ēru... Es gribu gaismas uzvaru. |
|
|
