man ļoti žēl ir mani draugi un mani pazīstamie cilvēki - šķiet visiem, kas man apkārt neiet viegli. Te vareetu uztaisiit joku par mani :)
bet nopietni runaajot... man ļoti žēl, ka citiem ir tā, kā ir, ir slimības, ir sāpes, ir tukšums, ir neizdošanās. un, kā lai es priecājos, kad zinu, ka citiem nav prieka? Ilzīte šodien teica, lai es priecājos, jo tad arī citiem gribēsies smaidīt.
es lūgšu par tiem cilvēciņiem, kurus nevaru sasniegt, jo Dievs ir viņiem tikpat blakus kā man. es atvēršu durvis visiem, kas ir tuvi. :) katru dienu gribu taa dzīvot.
es mazliet priecājos, ka atkal atsāksies studijas, jo tad varēšu būt blakus dažiem saskumušiem kursa cilvēciņiem.
Skumjas ved uz atgriešanos....:) ok. es uzticos Dievam!