Dienas prieciņi - Coming that day

Atkal jau pavadīju uz Ludzu L. un V. Tik bēdīgi! Un rīt jau 1. septembris, Buris satraucās, ka vasara sākās tikai aizvakar, bet nu jau beidzas, es it kā vēl varētu nežēloties, bet tomēr - ko es esmu izdarījusi tādu, lai laiks nebūtu bezgalīgi ātri paskrējis garām? Kad braucu mājās, ar sevi diskutēju - vai labāk būtu vēl ilgi pie skolas nerādīties, vai tomēr sentimentāli nobraukt garām pēdējo dienu, kad es vēl tur skaitos? Es beigu beigās izšķīros, ka labāk nožēlot to, kas izdarīts, ne neizdarīts un nobraucu. Neko, viss smuki un kārtīgi pielaizīts, tā kā jābūt, ja neviens tur nemācās. Rīt gan sāksies haoss....