seja |
seja | 2. Maijs 2003 @ 10:52 |
---|
Велимир Хлебников * * *
Бобэоби пелись губы, Вээоми пелись взоры, Пиээо пелись брови, Лиэээй - пелся облик, Гзи-гзи-гзэо пелась цепь. Так на холсте каких-то соответствий Вне протяжения жило Лицо.
Nav nekā neaizsargātāka par cilvēka seju. Sist pa purnu, iespļaut sejā, sadot pa zobiem, uzdauzīt aci...tad, kad gribam nodarīt pāri, tad valodiski bliežam pa kailāko vietu cilvēka ķermenī. Aizsegsi to ar rokām - neredzēsi sitēju, novērsīsies pazaudēsi kontaktu. Šorīt atkal atcerējos kadru no "451 grāds pēc Fārenheita". Vilciens. Cilvēki pie cilvēka un visi vieni. Kāda meitene ar īkšķi noglāsta sev lūpas. Pieskaršanās savai esamībai. |
From: | (Anonymous) |
Date: |
2. Maijs 2003 - 14:35 |
|
|
|
(Link) |
|
Nav nekaa aizsargaataaka par cilveeka seju. Tu vari sist pa purnu, iespljaut sejaa, sadot pa zobiem, uzdauziit aci... tun tik un taa nevari nodariit paari, atliek tikai valodiski bliezt pa kailaako vietu cilveeka kjermenii - vinja vaardu.
|
From: | maya |
Date: |
2. Maijs 2003 - 15:05 |
|
|
|
(Link) |
|
Tu gribi teikt, ka cilvēka vārds ir kailākā viņa daļa? Vārds, kurš piešķirts ņemot vērā sazin ko tikai ne pašu cilvēku?
Un par to, seju es tomēr palikšu pie savām domām. Tad, kad sāp, kad prieks, kad kauns, kad izmisums, cilvēks vispirsm slēpj seju. Un otru cilvēku viņš meklē ar sejas palīdzību. Ir sejas no kurām jābeg un sejas, kurās gribas ietīties.
Un manuprāt, visintīmākie pieskārieni ir pieskārieni sejai.
From: | teeja |
Date: |
2. Maijs 2003 - 17:13 |
|
|
|
(Link) |
|
vārds tiešām ir kailāks pr seju. filozofiskā līmenī. varbūt tāpēc te visi tā slēpjamies. :)
bet seja ir laikam psiholoģiski kailākā vieta. tā ir vieta, kas visiem cilvēkiem sevī patīk. seju pavērš lai savaldzinātu. un īpaši acis. tās visiem ir skaistas un visiem tā arī liekas, ka viņu acis ir skaistas.
un līdz ar to cilvēki šeit rāda citiem savu seju nerādot vārdu. seju spogulī vai gleznā. jo par seju ar parakstītu vārdu ir jāuzņemas atbildība.
|
From: | maya |
Date: |
2. Maijs 2003 - 17:30 |
|
|
|
(Link) |
|
Man jau liekas, ka tieši filozofiskā (un ne psiholoģiskā) līmenī seja ir kaut kas daudz kailāks par vārdu, jo liecina par cilvēku. Vārds ir cilvēka saite ar sociālo. Vārds nodod līmenī "ko par mani padomās tie, kuri zina manu vārdu, tie, kuriem ir priekšstats par to kāds es esmu." Bet seja un acis un smaids un asaras rāda mani, nevis priekšstatu par mani. Protams, varam arī seju aizkrāsot un acis uztaisīt, bet ne uz ilgu laiku. Vienmēr pienāks rīts ar izspūrušiem matiem un seju tādu kāda tā ir. Rīts sejai ar cilvēku. :)
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |