Lūk, šitos cilvēkus es neizprotu. Aizbrauc uz šinšilu fermu, jūsmo par mīļajiem, fantastiskajiem zvēriņiem, bet nejūt maitas smaku, kas nāk no blakus mājas – vietas, kur šie zvēriņiem tiek vilkta nost āda.
Šie paši cilvēki vienu dienu piedalās pagāniskā daudzinājuma rituālā un runā par „robežām” un svešo/katoļu jūgu, bet nākamajā dienā kolektīvi dodas uz svētbrīdi vietējā baznīcā.
Tas tāds kolektīvais aklumus jeb divkosība. Man šķiet, ka šajā gadījumā nezināšana neatbrīvo no atbildības. Atvainojos, tā nav nezināšana, bet vienkārši liekulība. Ja Tev patīk dzīvnieki, tad neuzdrošinies jūsmot par šinšillām šinšillu fermā. Nedari to arī tad, ja Tev patīk kažoki. Vārdus sakot – šinšillu fermā jūsmot par šinšillām ir muļķīgi jebkurā gadījumā.
Ja vadi pagāniskos daudzinājumus, tad neej uz svētbrīdi baznīcā! Ja vāc ziedojumus savā baznīcā, neej uz pagānu daudzinājumu! Vismaz neklusē par to pats sev un izrunā ar sevi – Kas es esmu? Ko es domāju? Kā tas iet kopā? Kam es ticu? Man šķiet, ka raganas pie baznīcas durvīm pērkons sper nevis par to, ka viņas ir raganas, bet par to, ka viņas lien tur, kur nevajag un izrāda necieņu gan baznīcai, gan pagānismam reizē.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}