mammiite nebuus visu nedeelju -
ko nu?
jau vakar vinja aizbrauca un shodien nav un riit nebuus, buus tikai
sveetdienas naksninjaa. diivaini taa, ka vakaros nav ar ko parunaaties.
shovakar bija SKAISTAS B.studijas Viilandee, un ljoti LABS
dievkalpojums peec tam... un bija meiteenc- vinjai tachu ir taada maza
sisninja kas saap, es nesaprotu, kaapeec neviens to negrib redzeet.
visi skataas tikai uz to, ko vinja dara, bet tas paies, bet vinjas
sirsninja paliks - un taa ir jaamiil. es nezinu, kaa bija ar mani, ja
nu tanii laicinjaa, kad man bija 15, visi arii veeleejaas no manis
aatraak tikt valjaa... patiesiibaa, bija ljoti gruuti, kad peec manas
skaistaakaas vasaras 2002. gadaa rudens atnaaca tik vientuliigs.... var
jau buut, ka visa vasara bija butaforija un maaksloti smaidi, bet es
zinu, ka tanii vasaraa bija arii kaut kas pa visam iists - tas briidis
ko citi sauc par jaunpiedzimshanu, vai piedzimshanu no augshienes vai
kljuushanu par kristieti - es teiktu - satikshanaas ar reaalu un dziivu
Dievu! jaa.. un kad taadu VINJU - tik superiigu satiek - kaa lai
neturpina dziivot ar Vinju?
ak jaa, atminjas atminjas. shiis ir manas skaistaakaas atminjas un taas
nemaz te nevar izrakstiit arii ar visu grafomaatisko tieksmi, jo
liekas, ka runaaju pati ar sevi, kaadam to pastaastiit buutu savaadaak.
nu jaa, atpakalj par teemu - otrdiena bija jauka... es priecaajos, ka
man ir vieta kur aiziet, es zinu, ka es jutos slikti - skolaa jutos
nevajadziiga un tad, peec B studijaam es kaut kaa paluukojos apkaart un
domaaju - esmu nedaudz viena. bet mana sirsninja kaut kaa taapat jutaas
silti. nu un, ka tagad juutos shaadi. bet tad man blakus noseedaas
meiteenc un peec luugshanas skatos - nav vairs prieciigs- un taas
dienas lielaakaa atklaasme bija taada : es varu dot tikai apskaavienu,
bet Dievs var iedot jaunu dziivi, jaunu prieku, jaunu veertiibu, visu
jaunu! :) miilestiibaa miiliishi, ja kaadreiz lasiisiet sho nezheeliigi
garo postinju.</span>