Zem mākslīga grima nav iespējams saskatīt seju, jūtas, asaras... smaidoša varoņa maska vienmēr smaida... tikai izgriezumos var redzēt acis... acis nevar melot, skatās un klusē, nevajag nevienu uztraukt tas taču ir tikai izrāde... aktiera sirds pukst vienmērīgi, labi iemācīts teksts, ierasts žests, nav neka jauna, nekas nevar uzsprindzināt mazo dzinēju, nekas nevar piespiest sirdi pukst ātrāk... viņu jau sen nevar ievainot ar vārdiem, viņa jau sen izstājās no spēlēs ir tikai maska un ar masku var izradīt visas emocijas... Kāda jums ir vajadzīga? Skat – smaids, iela asara, bet tas – dusmas...
Kāda emocija jums vajadzīga?
Man ir Maska. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
