Carpe · Diem

Tas brīdis, kad atkal sirsniņlietu,būtībā, viņa dēļ slīdu lejā..
nē, bija perfekti paraudāt, un mani tiešām atbalstīja, raudot izpelnos uzmanību un palīdzību, bet negribas kkā tā pozicionēties arī visu laiku..

Nav jau, nav ok, ja tevi negrib, no otras puses, pati saprotu, cik daudz jāstrādā. K-gan ideāls nav.. neviens? :)

Pirms pāris gadiem jau gaudoju par vēlmi pēc lielāka pofigisma. Ar manu extra jūtīgumu (goda vārds, nevienu tādu trako neesmu satikusi) vienīgā izeja ir tikai visi LoA filosofijas, tad nu pāris dienas gribētos mieriņa, lai normāli var sevi uzdabūt uz kājām pēc skrējiena, paskatīties kādu filmu, pārmaiņas pēc neiziet no mājas nekur, un tad- skriet tālāk.

Tik tie zilie divi whatsappa ķeksīši un sekojošs klusums ir.. bēdīgs
Un sajūta, ka tā vienmēr būs,
no iepriekšējā holandes trakuma tiku vaļā tikai ar Maestro parādīšanos,
tad bezmaz jāgaida jaunais kadrs?