| |
[Nov. 1st, 2015|06:13 pm] |
|
Šodien mēs abi laikam jutāmies nedaudz kā ar pannu kāds būtu iedevis pa galvu. Es stāvēju apātisks pie sienas un man nāca virsū skumjas, jo vēl nebija dziedinājusies vakardienas rēta un man bija barjera pret dvīņu liesmu. Un tad viņa man prasīja, kas noticis un es teicu, ka ir barjera. Un tad es nokritu uz matrača un gribēju gulēt. Un dvīņu liesma man pieglaudās un dziedināja manu traumu un mēs visu ko izrunājām. Tad viņa teica, ka jūt mani kā brāli. |
|
|
