Ceturtdien ar kopu piekopām tādu pie Buļļupes. Pilns, spožs mēness, sudrabaini, mazi mākonīši, dzidras zvaigznes, smaržīgs mežs un pat gulbju švīkstošie spārni. Meža gars bija nedaudz aizdomīgs, bet deva sevi manīt. Kad notika piesaukšana, viss kļuva tik dzīvs! Dzirdēju putnus pēkšņi nakts vidū dziedam, likās, ka visu kustās, rāpo, lido, skrien... Murrvīgi un svēti! |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |