Te es esmu priecīga, te ne tik ļoti, te pavisam ne. Zināmā mērā tas ir pat komiski. Un vēl es vairs nemāku sapņot. Kādreiz uzskatīju, ka mana dzīve ir 80% sapņu - sava pasaule. Tagad diemžēl tā vairs nav. Tā kā man viss ir apnicis, tad esmu nolēmusi vairs ne par gramu neiespringt, lai viss notiek tāpat, un es necentīšos mainīt notikumu gaitu, jo citreiz tieši tas visu sabojā.

P.S. Šodien ārā skaists laiks.