Gribas pastāstīt un vajag, bet nesanāk. Mulstu. Monitora priekšā mulstu. Pēc pāris minūtēm iegulšos gultā, sejā dejos laimes smaids un ar vaigu pieglaudīšos spilvenam tā, ir kā tas būtu mans mīļotais.. Jā, pēc pāris minūtēm.

Šobrīd vienīgais, ko varu pateikt, ir tas, ka man iet labi. Šajā mirklī. Stundu pirms slēgšanassākām dzert Užaviņu. Ohh.. un vēl pēc pusstundas iestājas atslābums un var mierīgu sirdi doties mājiņās.. Cik tas alkohols reizēm ir izpalīdzīgs.. Atbrīvo to savilkto prātu.. ir kā sakaltusi lapiņas atveras ūdens krātuvē.. un uzzied.. tāda man bija sajūta šovakar. Reizem tā kā žēl, ka darbs neļauj būt dzērumā, jo pārāk daudz jākontaktējas ar klientiem.. bārmeņiem ir citādi. Ja viņiem kāda nelaime vai bēda. lai dzer.. Zini kā.. nu to var tomēr izdarīt arī cēli.. ar glanci.. piedzerties... netici? laiks rādīs.

Un tagad ir tā, ka šķiet - rīt no rīta pirms darba iešu uz bāru un iedzeršu 100. hah. lai pamostos :D

nu labi.. manas minūtes tek.. un spilvens gaida.

Priekā!

Neļaut sevi pazemot, iet visiem pāri, neļaut panākt citiem, lai jūties tā, kā viņi grib likt tev justies.. vajag pretēji. Visu pretēji. Ar smaidu pret naidu. Tikai ar smaidu. Man tas šodien palīdzēja. Tev arī.

Labi, bučas. Jāmet miers.