(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Maijs. 11., 2008 | 06:34 pm
fonā skan: anybody here?
kurš izvēlējās, to, ka es iešu tieši uz to puķu tirgotavu un pēc tam caur parku tieši gar to taciņu, kur Tu sēdēji zālītē?
Tās visas ir tikai nejaušības? Visa pasaule balstās uz "tā gadījās"?
Ja vakarā aizvēries pienenes zieds izraisa izbrīnu un tādu - ĀĀ, JĀĀ!! - puķes taču arī čuč, tad tas, manuprāt, ir visai nopietns brīdinājuma signāls, ka laiks doties tuvāk dzīvībai. Iekļauties.
Tās visas ir tikai nejaušības? Visa pasaule balstās uz "tā gadījās"?
Ja vakarā aizvēries pienenes zieds izraisa izbrīnu un tādu - ĀĀ, JĀĀ!! - puķes taču arī čuč, tad tas, manuprāt, ir visai nopietns brīdinājuma signāls, ka laiks doties tuvāk dzīvībai. Iekļauties.
mum
from: yozh
date: Maijs. 12., 2008 - 07:43 pm
Link
paralēles izvēles laika spraugās kā nemanāmi dejavu ciki-caki lociņi..
Atbildēt
(bez virsraksta)
from: untouchables
date: Maijs. 13., 2008 - 12:29 am
Link
Vēl pastāv pievilkšanās likums, par ko domā to piesaisti. Kuram es arī daudz ticu. Līdz ar to, sanāk tā - Tu domāji par takas malā sēdošo un takas malā sēdošais domāja par Tevi. Tad nu sanāca tā, ka (ne)gribot sanāca satikties.
Pienenes var arī runāt un atgādināt par ko citu, bet kamēr neesmu izdomājis ko tieši, lai paliek Tavs variants.. ;)
Atbildēt