mērī mērī.
Posted on 2008.12.30 at 00:12
uz mirkli biju pārvākusies pie savas trakās māsīcas, bet rīt jau dodos atpakaļ uz lielpilsētu. šeit pagalmi ir piesnigušāki un ielas apledojušākas (zinu, zinu, mana latv.val. pasniedzēja paģībtu redzot kādus locijumus es mēdzu lietot). visā visumā bija diezgan patīkami atpūsties no grāmatu kaudzēm, kas, stāvot mājās uz galda, atgādināja par politikas nepabeigto referētu un eksāmenu jau gandrīz klātesamību. vēl, šeit es skatos dudz, daudz filmu, secinot, ka nemāku īpaši precīzi paredzēt to beigas.
noskatoties "Vicky.Cristina.Barcelona." atklāju kaut ko jaunu arī sevī pašā. un, šķiet, ka atkal tie visi "es beidzot sāku saprast, kas es esmu" joki kaut kur pazuda, jo, redz, ja jau es skatos filmas, tas neizbēgami beidzas ar sevis personificēšanu dažāds filmu tēlos, beigās tā arī nesaprotot, kurš tieši es tā kā esmu. nē, laikam jau sapratu, tikai gribējās būt citam (kurš es kādreiz biju).brīvai.
noskatoties "Vicky.Cristina.Barcelona." atklāju kaut ko jaunu arī sevī pašā. un, šķiet, ka atkal tie visi "es beidzot sāku saprast, kas es esmu" joki kaut kur pazuda, jo, redz, ja jau es skatos filmas, tas neizbēgami beidzas ar sevis personificēšanu dažāds filmu tēlos, beigās tā arī nesaprotot, kurš tieši es tā kā esmu. nē, laikam jau sapratu, tikai gribējās būt citam (kurš es kādreiz biju).brīvai.