Realitāte protams bija pavisam citāda - izmērīja, nosvēra, pulsu pamērīja, ierakstīja ekselī un iedeva izdruku ar ieteicamajām kardio zonām. Nu neko, pēc mēneša būs dublis nr 2, kad mērīs taukus, muskuļus un domās vai esmu jau gana labs gatavošanai (ka Ansītis ar Grietiņu).

Nu jā un tad es uzrāvos uz kaut ko tādu, ka aprēcos balsī. Pēc testa ieeju zālē, tur ap TRX zonu (vai kas nu tas tur par būri) skrien bariņš ar dažādu dzimumu un miesasbūves cilvēkiem (pilnīgs mikss). Nu ok, lai skrien, kas ta man, daros ar savām lietām. Pēc neilga laika paskatos kas tur notiek, bet notiek tur pilnīgs ļembasts - viens taisa izklupienus, otrs sēž vēkšpēdus uz beņķa un cilā hanteles, trešais veļ kaut kādu bluķi un lec tam pāri, ceturtais braukā pa grīdu ar stieni, piektais, turot rokās pusbumbu, lēkā augšā un krīt pie zemes. Un tādā garā tur ņemās kādi piecapdsmit cilvēki, pie tam katrs dara kaut ko citu. Tas ņiguņegu pirmajā brīdī bija tik nesaprotams, ka sāku smieties balsī. Pēc neilgas vērošanas sapratu, ka tas ir kaut kāds treniņa veids un viņi ik pēc kāda laika visi mainās vietām un beigās katrs izpida pilnīgi visus vingrinājumus. Patiesībā izskatījās, ka kādu reizi varētu pamēģināt uz to brīnumu aiziet.