Iztaisnoju matus :) baigi smuki... nē, pat skaisti. Atkal jātīksminās... ehh, un kāpēc man tādi nav no dabas? Cerams, ka līdz rītam saglabāsies tikpat nevainojami... :)
Āa, un mans plīša kaķis jau otro nakti pēc kārtas pavada blakus istabā, nevis savā/manā gultā uz spilvena... sāku satraukties, ka var pierast dzīvot tur - prom. Un pat ir tā kaut kā vientuļi... šonakt, tāpat kā pagājušajā naktī, mans biedrs būs nesen manā īpašumā nonākušais polārais tīģeris :)
Vispār jūtos ļoti vientuļi šobrīd, nejau tā ka līdz izmisumam, tomēr tā ne īsti patīkami... visādas lietas. Dažus cilvekus, kas man ļoti tuvi (vai vismaz kādreiz bija) tagad satieku daudz retāk. Tas rada tādu kā "fona nomāktību". Un vel visādas citas lietas... bet vienmēr jau laikam būs kaut kas.
"Par daudz svešu lietu man atgriezties liek..." - ja tā padomā, tad tieši tā arī ir.

Āh, un vēl, šodien ap pusdienlaiku man būs dziļā intervija, kas tiks izmantota kursa darbam. Tb - mani intervēs :) ka tik visam laika pietiktu. :/