idée fixe -

Lasu Selindžeru lielās devās un atradu pāris citātus. Pirmais jau man zināms konstatējums, bet izteiksme bija tik jauka, ka man noteikti gribās padalīties ar tiem, kas to vēl nav dzirdējuši:

"Man šķiet neapstrīdami, ka ļoti daudzos dažāda vecuma, kultūras un iedzimtības cilvēkos visā plašajā pasaulē īpašu un dažkārt pat dedzīgu atsaucību rod tieši tie mākslinieki un dzejnieki, kuri ir ne vien izcilu vai labu darbu autori, bet kuru dzīvē ir arī kaut kas uzkrītoši šķērsām: kliedzošas dīvainības raksturā vai pilsoniskajā pašapziņā, pseidoromantiskas noslieces vai netikumi - ārkārtīgs egocentrisms, kurlums, aklums, alkoholisms, neārstējams letāls klepus, vājība uz prostitūrām, tieksme uz globāliem laulības pārkāpumiem vai asingsrēku, atsklāta vai slēpta nosliece uz opiju vai homoseksuālismu un tā joprojām, lai dievs žēlīgs šiem vientuļajiem un nepieņemtajiem. Un, ja arī pašnāvība nav radošas personības vājuma punktu saraksta sākumā, tomēr nevar noliegt, ka pašnāvību izdarījušam dzejniekam vai māksliniekam vienmēr tiek veltīta ievērojama deva slimīgas uzmanības, un bieži - gandrīz tikai sentimentālu iemeslu dēļ, it kā viņš būtu (izsakoties krietni vien briesmīgāk, kā man pašam gribētos) viskārnākais sivēns ar visnoļukušākajām ausīm visā metienā."

Dž.D. Selindžers, "Sīmors: ievads"