atgriežos
« previous entry | next entry »
Aug. 11th, 2008 | 04:06 pm
es atgriežos. rīga mani sagaida ar 16 grādiem un lietu. totāls sabrukums. esmu pārgurusi. esmu salūzusi. ento reizi šogad. neko negribas. ir tik maz ko darīt, bet negribas darīt arī to. pēc vairākām nedēļām nočekoju meilu. draugus. nulle emociju, mani tas pat neinteresē. mani patiesībā neinteresē nekas. es patiesībā nemaz neesmu atbraukusi atpakaļ. tie cilvēki mani tā žvīk, žvīk ar vīlīti pa vienam vien novīlējuši mazu un trauslu. sajūta, it kā es būtu tik tieva kā trešajā klasē. bet svari rāda, ka fiziskas izmaiņas manī nav notikušas - tikpat niecīgi maz četrdesmit ar kaut ko kilogrami kā iepriekš. tātad esmu pazaudējusi vismaz pāris kilo pati sevī.
tikai mamma neko nesaka par to, cik es briesmīgi izskatos atgriezusies. viņa neko nesaka, tikai piekrauj man pilnu šķīvi ar ceptiem kartupeļiem cerībā atgriezt manī dzīvību. es ēdu. bet manī nav nekādu ilūziju par savu nākotni. es vairs nedomāju tajās kategorijās, kurās salīdzinu sevi ar sevi pirms diviem gadiem. es vairs nemēģinu ilgoties pēc tās dzīves, pēc tik lielām lietām kā, piemēram, mīlestība. es esmu tik nogurusi, ka būtu labi kaut vai vienkārši vienu dienu iztikt bez mana dārgā drauga bezmiega, lai pēc tam mostos no paniskām sirdsklauvēm, bez ēdiena spiešanas sevī iekšā, bez uzspēlēta smaida.
tikai mamma neko nesaka par to, cik es briesmīgi izskatos atgriezusies. viņa neko nesaka, tikai piekrauj man pilnu šķīvi ar ceptiem kartupeļiem cerībā atgriezt manī dzīvību. es ēdu. bet manī nav nekādu ilūziju par savu nākotni. es vairs nedomāju tajās kategorijās, kurās salīdzinu sevi ar sevi pirms diviem gadiem. es vairs nemēģinu ilgoties pēc tās dzīves, pēc tik lielām lietām kā, piemēram, mīlestība. es esmu tik nogurusi, ka būtu labi kaut vai vienkārši vienu dienu iztikt bez mana dārgā drauga bezmiega, lai pēc tam mostos no paniskām sirdsklauvēm, bez ēdiena spiešanas sevī iekšā, bez uzspēlēta smaida.