Gribētos izgulēties. Atkal nereti 4 vai 5 no rīta augšā, cerot, ka pēc pāris stundu pilnīgi neproduktīvas smadzeņu griešanās tomēr atkal aizmigsi un slavē Bosu par katru reizi, kad pēc tam agri no rīta nav jāceļas.
Ar ko šis bezmiegs sākās? Nu kaut kādā 2014. gada sākumā jau, sākotnēji aiz baigākās laimes, jo dzīve bija skaistāka par miegu un negribējās tērēt dārgo laiku, to noguļot. Tad ar laiku bezmiegs pārvērtās depresīvajā gadījumā un, ziniet, 2017. gadā būtu laiks tā kā no tās depresijas arī izkāpt.