Sēdēju uz grīdas ieritinājusies siltajā zilajā segā, baudot filmu. Tad nolēmu, ka vajadzētu pasaudzēt jaunās lēcas. Uzliku pauzi. Novilku lēcas. Apgriezos un gāju uz durvju pusi, pirms tam pasakot māsai, ka atnesīšu kaut ko garšīgu no virtuves. Atvēru durvis un sapratu, ka aizmirsu uzvilkt brilles, tajā mirklī viss atkal kļuva miglains. Es nobijas. ļoti. Mirklī pirms apjautu, ka man nav briļļu, es redzēju tikpat skaidri kā lēcās.

***

Sms ap 4 no rīta no maijas. Es redzēju viņu sapnī. Sapnī, no kura viņa mani arī pamodināja.

***

Dažreiz ir tik skumji, ka nav neviena, kam pateikt savas dīvainās pārdomas, piemēram, es domāju pēdējā laikā par budām, kas spēj valdīt par ķermeņa fiziskajām tieksmēm, ietekmējot to ar saprātu. Domāju par to, ka cilvēks spēj daudz vairāk nekā pats ir iedomājies.

***

Un vēl es gribētu tādu māksliniecisko vakaru, tādu kādi bija franču grupai, vai arī elles ķēķa pārstāvjiem.