spontāni,kā aborts,es nonācu Priedainē piektdienas vakarā.braucu uz aklo pie aklajiem.vietējiem bandītiem.ne es viņus zināju,ne šie vispār nojauta,ka es būšu. pārtijs iekarsa,sāku justies kā mājās,visi uzreiz savājie čomi.es piesūcos kādai Bonaparta glāzei un ciemos atnāca dzīvokļa saimnieki ar tekstiem:"šī nesankcionētā ballīte ir beigusies un policiju mēs sagaidīsim bez jums." viņu dēls nav vakarējais.visi kā viens devāmies ārā un pukojāmies,ka nav -30 grādu sals,jo transports ar likumu aizliegts šajā stundā.devāmies lēnā garā līdz Lielupei.pāris no mums vairs neatgriezās.stundas divas sitām velnu nekurienē.tad,vecāku nogalinātais bandīts izrādījās īsts vīrs,par ko mēs viņu ļoti iemīlējām,un savāca mūs atpakaļ,jo vecāki viņam nav baiļu faktors.tā mē romantiski pavadījām atlikušo vakaru klusumā un skatoties Counter Strike. beigās visi izrādījās tīri jauki savējie platbikši.un tagad man ir pašai savs suteners.

P.S. 47min Torņakalna stacijā un tu esi aizmidzis un nosalis,tāpat kā es.nezinu,kas mani pamudināja atmosties.laikam Dieva pēdējā vēlme bija,lai aizbraucu uz tiem kursiem.