Lunicana

raksti sev... nav noteikti jaaraksta kaadam konkreetam.... raksti pati sev... un nedomaa par tiem, kas iespeejams lasiis... nav veerts...

(Reply to this) (Thread)

ir samērā viegli dot padomus... jo īpaši tad, ja tos ir tik grūti izpildīt.
vienārši es esmu pazaudējusi to sevi, kuru tik labi tu pazini. toreiz staigajot pa rezekni, sis tas atausa atmina, bet tie bija nozelojami uzlaiksnijumi no ta, kas patiesi bija.
es nespeju visu nakti sedet pie svecem, svilinat tas un dzert vinu. klausities labu muziku un neko nedomat. vai domat un runaties vienkasi tapat, par neko.
esmu pazaudejusi sevi, pazaudejusi to, kuri bija verts raktit.
ta lunicana animae, kas tagad ir, ta isti van pelnijusi zurnalu tikai sev.
isti gan nezinu, ko es te murgoju.
ceru, ka saprati...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt nevis neproti, bet gan vairāk nav tādu apstākļu, kuros tas bija iespējams... ne jau Tu esi mainījusies... mainījusies ir Tava dzīve... ja atgrieztos iepriekšējā dzīve, atgrieztos arī iepriekšējā Tu... vismaz man tā šķiet...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

apstaklus jau radam mes pasi, savu dzivi ari nosakam mes pasi
tad jau sevi tagad esmu radijusi es pati.
vai ari visi tie apstakli un cilveki, kuri vai nu ir vai nav man apkart

(Reply to this) (Parent)