Es gribētu pačīkstēt par to cik lēni pie mums tiek ieviestas tādas modernas lietas, kas ir saistītas ar digitālo pasauli. Šoreiz mani apbēdina lēnā e-recepšu ieviešana - Igaunijā tād jau esot no 10tā gada. Tas man būtu tāds atvieglojums, ja farmacētiem visās aptiekās būtu datorā pieejama informācija, ka manam bērnam ir nepieciešamas zāles, kuras viņš lietos visticamāk visu atlikušo dzīvi. Nebūtu jāpiestaigā regulāri pie ārsta, pat veselam esot, pēc zālēm, kas tāpat jālieto ilgstoši. Sistēmā viss būtu skaidri saprotami uzrakstīts, un nebūtu nekādu stulbu papīrīšu, kam jāskrien pakaļ maksājot par sabiedrisko transportu un tērējot laiku.
Tieši tāpat mēs varētu daudzas elektroniskās sistēmas ieviest ātrāk, ja negluži pārņemot no Igauņiem, tad vismaz mācoties ātrāk ieviest, ātrāk sakārtot normas, kas ļauj to visu efektīvi izmantot.. Vai tiešām ir tik grūti Latvijā sākt normāli lietot elektronisko parakstu, kas jau sen ir pieejams??? Kur ir problēma? Visas labās liets karājas kaut kur gaisā tikai un vienīgi bardaka dēļ!