15 September 2009 @ 10:30 am
 
Iespējas, izdevības, sagadīšanās, veiksmes. Cik gan liela ir tā visa nozīme cilvēka dzīvē. Dažas sekundes reizēm var mainīt tik daudz, pat noteikt - dzīvos vai mirs.

Neziņa un bezspēcība mirkļa un notikumu priekšā. Atmiņā pārcilājot nepatīkamas situācijas, nākas secināt, ka dažas sekundes uz vienu vai otru pusi būtu nesušas daudz veiksmīgāku iznākumu un tomēr - notika tā kā notika.

Visā ko dara ir jāieliek atdeve ar pēc iespējas mazāku šaubu devu. Un iesāktais ir jāturpina. Arī ieradumi, to maiņa mēdz nest diezgan negatīvas sekas. Cieņa pret dzīvi, apzināšanās, ka bravūra, ja nav pastāvīgi kultivēta, ir kaitīga un noved pie izgāšanās - izejas punkta ar secinājumu, ka nebija tā vērts. Savu spēju pārvērtēšana rada, iegrimšana pašapmierinātībā un ilūzijā par pārākumu rada neuzmanību, nevēlēšanos redzēt un ieklausīties, kas noved pie neizdošanās.

Uz visu raugoties ar zināmu pietāti, rodas drošs pamats, kaut arī no neveiksmēm nav pasargāts neviens.

Atgādinājums reizēm sevi nolikt pie vietas.