22 November 2015 @ 10:55 pm
septītais  
iekāpju pustukšā tramvaja otrajā vagonā. apsēžos. iepretī pie loga sēž kāds bomzis. tieši aiz viņa sēdvietu ieņēmusi mangaļu ūdens pudele ar iedzeltenu šķidrumu. kaut kur aiz manis sēž vēl kāds bomzis. ir auksts, bet nesmird.
braucam.
krasta masīvs.
vismaz viens bomzis izkāpj. iekāpj vīrietis, galīgi piedzēries. apsēžas aiz bomža kunga, blakus pudelei. ātri atklājas, ka tā ir bijusi tālredzīga taktika, jo nav pagājusi pat viena pietura, un vīrietis lej rīklē čurām līdzīgo šķidrumu, ko pēc tam lēni spļauj ārā gar tramvaja sienu. tad viņam izkrīt viena (vai divu) centa monēta, kuru viņš meklē zem priekšā sēdošā bomža kunga krēsla, tādējādi iztraucējot bomža vientulīgo divuča dzeršanu. seko bomža kunga uzsākts dialogs krievu valodā: -что ты ко мне пристал?
-что ты мне сказал?
-что ты ко мне пристал? отвалы, пидарас!
-что ты мне сказал?
-что ты ко мне пристал? отвалы!- bomža kungs pieceļas un sper aiz muguras sēdošajam dzērājam. viss notiek it kā palēninājumā, jo abi ir pamatīgā alkohola reibumā. dzērājs spērienu atvaira ar kāju. bet pēc kādām trīsdesmit sekundēm atklājas, ka abi vīrieši ir pazīstami un līdz pat galapunktam viens otram atvainojas un norunā šovakaru pavadīt kopā pie bomža kunga.
viss beidzas laimīgi.