гражданка (не) пофигистка - Nr.123 piezīme
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
15:15
[Link] |
Nr.123 piezīme Kolēģe ļoti laipni aiznesa manus glaunos zābakus pie kurpnieka. Principā viss jau forši, bet... mājās jābrauc ar kurpēm. Pirmkārt dikti sals kājas, otrkārt - diez kā no malas izskatīšos, pufaikā un gaišās vasaras kurpēs.
Akurāt secināju, ka mana ikdiena ir rakstāma iekš cirslīškomūnas... nu o.k. vilcienā atsalu ne pa jokam, izstāvēju garumgarā rindā pie bankomāta un vēl garākā rindā veikalā. Un tad es paskatījos uz saviem apaviem. Es kaut kur biju lasījusi, ja salst apavos jāieliek avīzes. Tā kā darbā vienīgās avīzes ir ar manu ģīmetni sabāzu spilgti dzetenu papīru (balto, kā kārtīgs taupītājs taupiju). Mans kurpju tapsējums bija eleganti izgāzies no kurpēm tā, ka ne atpakaļ iebāzt, ne izvilkt pa visam ārā. Tā nu ārkārtīgi lepni, nokrāvusies ar maisiņiem steberēju pa dižpilsētas ielām un censoties nedzirdēt mātes un dēla sarunu par to, kāpēc tantei vasaras kurpes un kāpēc viņai no kurpēm dzeltenas papīra stērbeles karājās.
Garastāvoklis:: cold Mūzika: krēsla čīkstēšana Tags: apavu nedienas
|
|
|
Visnotaļ! Šodien vēl došos uz veikalu, tā kā par mani varēs priecāties lielas ļaužu masas.
Kā nu kuram. Ja sākumā satraucos par vizuālo tēlu, tad tagad sāku uztraukties par siltuma neesamību pēdām.
Kā saka, galvenais, lai kājas siltas! |
|