ļoti pacietīgi hipnotizēju savu blackberiju.kā tāds izsalcis vilks, kurš uzlūko gazeli no krūmiem. pacietīgi un lēnām. bet jo pacietīgāk to daru, jo nežēlīgāks paliek klusums un nepacietīgāka es kļūstu. dažu minūšu klusums ir pārvērties jau neskaitāmu stundu klusumā. sāk šķist, ka es dzīvoju uz vientuļas salas, kur nekāda ārpasaules informācija nepienāk un visi cilvēciskie labsajūtas un komforta mirkļi man nemaz nepienākas. esmu tikai es, neskarta daba un izdzīvošana. līdz vienā dienā izglābšos no saviem zvēru pilnajiem džungļiem un atgriezīšos cilvēciskā komforta līmenī. bet tam šobrīd itin nemaz nav nozīmes. tie ir tikai tukši vārdi un sevis maldināšana. izlikšanās.
raujot sevi uz pusēm, es vēlos iegūt viengabalainību. cik muļķīgi. cik neizdarāmi. #itshaossbaby