for now that wheels are turning...
« previous entry | next entry »
Oct. 2nd, 2006 | 06:14 pm
oma: gloomy
ausiis skan: dead can dance, in power we entrust the love advocated
riteņi rit - cauru nedēļu esmu braukājis ar moci, triecies pretī vējam un lietum, elpojis netīru gaisu, rijis putekļus - vispārinot varētu teikt, esmu aizrijies ar vienu no trim manas dzīves lielajiem sapņiem, quod erat demonstrandum.
vakar iegriezos diezgan neizbraucamā teritorijā vācijas laukos un atradu kārtējo aukstā kara palieku - pamestu nato bāzi. neprasi ceļu, es neatceros, nespēšu izstāstīt, varbūt tikai paņemt aiz rokas un aizvest turp, kur izblīdis liels, dubļains kalns, vismaz tik liels, cik tavas šaubas. tur stāvs bezceļš ved brikšņos, līdz cauri kokiem sāk vīdēt mākoņi, tādi sudrabaini, sarkanīgi, dzelteni spārni, kas lēni noslīd uz kalna muguras, atkāpjas melnu negaisa blāķu priekšā. jā, lietus uznāca ļoti pēkšņi - tikpat pēkšņi kā virsotnē parādījās noasfaltēts laukums, divas sētas (ar diviem caurumiem, pa kuriem iekļūt objektā), dzeloņstieples, starmeši, pamestas smagās mašīnas, ar zāli noauguši baraku jumti, un krūmu entropija all over.
vakar iegriezos diezgan neizbraucamā teritorijā vācijas laukos un atradu kārtējo aukstā kara palieku - pamestu nato bāzi. neprasi ceļu, es neatceros, nespēšu izstāstīt, varbūt tikai paņemt aiz rokas un aizvest turp, kur izblīdis liels, dubļains kalns, vismaz tik liels, cik tavas šaubas. tur stāvs bezceļš ved brikšņos, līdz cauri kokiem sāk vīdēt mākoņi, tādi sudrabaini, sarkanīgi, dzelteni spārni, kas lēni noslīd uz kalna muguras, atkāpjas melnu negaisa blāķu priekšā. jā, lietus uznāca ļoti pēkšņi - tikpat pēkšņi kā virsotnē parādījās noasfaltēts laukums, divas sētas (ar diviem caurumiem, pa kuriem iekļūt objektā), dzeloņstieples, starmeši, pamestas smagās mašīnas, ar zāli noauguši baraku jumti, un krūmu entropija all over.