Tas būtu skaisti, ja es varētu pārvērsties puteklī un sekot vējam pa pasauli. Viņš mani nestu un es vērotu, kā citur dzīve rit.
Bet vēlāk pati pārvērstos par vēju, būtu viena no tā molekulām. Es pieskartos tev, tev pašam to nezinot. Es skatītos tavās pelēkajās acīs un meklētu patiesību. Patiesību, ko nevaru saprast kā vārdus, kas plūst pāri tavām lūpām. Patiesību, kuru vēlos sastapt, paņemt rokās un turēt cieši.