15 April 2010 @ 10:16 pm
Lupatcilvēka skribelējumi  
Tāds paliels "negribs" šovakar. Negribu domāt šovakar citu vietā. Negribu dzimšanas dienu un ne tāpēc, ka mainītos gadi, tas ir tikai cipars, tātad matemātika, un matemātiku aizmirst nav pārāk grūti. Negribas justies draņķīgāk kā parasti.
Nezinu. Protams. Esmu greizsirdīga uz laiku. Un pirmo reizi gandrīz vai gribējās šo briesmīgo pasākumu atzīmēt.

Uuuun saule forši silda seju.
Ir (ne)lietas, kurās ir labāk, ja pietrūkst nevis paliek pāri. Un tagad gandrīz paliek pāri.
Kur mana mūzika? "Nothing is real but pain now" Tur jau tā lieta, ka ilgi ir bijis tik saldi un nesāpīgi, ka cilvēks, muļķis, pie tā pierod. Joprojām saldums.

"11 Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts.." Khe, viena no mīļākajām nodaļām, un tagad man patīk sev to bāzt sev acīs, tikai ne jau es pati to daru. "..bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu" Ha. Turies, lupatcilvēk! Otra cilvēka vietā nedomāšu. Ne vienmēr.
Gribu ārdīties, sīkais, kur Tu esi?
 
 
Skan: Mettalica- One