man bija slinkums paskatīties, kad tapis pēdējais ieraksts. laikam mazliet pasen... laikam mazliet bija sesija. mazliet, jo trīs eksāmeni. viss ir beidzies. un beidzies labi. pat ļoti. un tas priecē mazo mani. tikpat daudz stresa kā pirmajā sesijā, bet varbūt pat vēl vairāk. nezinu, jo nav vēl stresmetru. bet es varētu būt pirmā, kas to izgudro. pagaidām lielums, ko mēra nav zināms, tāpēc ideja tiek atlikta uz vēlāku laiku. jāaa. prieks, ka vasara var sākties arī man. šodien bija izlaidums vidusskolā. biju. sveicu. dāvināju lielkončas uz kociņa. īsti nezinu, vai patika, bet puķes dāvināt ir nejēdzīgi. nabaga absolventam klēpis ziedu, kuri maksimums pēc nedēļas ir metami ārā. hm. bet ko tur liegties, tomēr skaists klēpis. satiku Ievu. ta beidzot. labi, uz 10 minūtēm. bet tādu prieku par manis ieraudzīšanu, satikšanu, apķeršanu sen nebiju piedzīvojusi. un tā tipināšana uz augstpapēžu kurpēm. jocīgas mēs abas. ok, es mazāk, viņa vairāk, jo kādu pusgadu nevaram vien satikties. kas par aizņemtību. huhh. bet vienu es zinu - 6dien būs meiteņu runas un sarunas. nezinu, ko viņa tik ļoti grib ar mani parunāt. vajagot. atšķirībā no dažiem, Džei māk klausities, varbūt to. varbūt to vajag. jā. visu šito palagu, kā mamma teica, pierakstīju gan.! 8]