Nu jau pavisam drīz...
Viss kaut kā pārsteidzoši saliekas pa plauktiņiem. Šorīt viss šķita tumšs un ļauns. Manu izlaboto darbu nesūtīja, gaidīju vairākus zvanus, neviens nezvanīja... Un es jau sāku uztraukties. Nu patiesi! Kā gan visu paspēt? Kā gan visu izdarīt laikā?
Un tad atrisinajās viena ķibele pēc otras. Un nu jau man rokās glīti iesiets darbiņš, esmu patērzejusi ar darba vadītāju un pabeigusi prezentāciju. Gandrīz.
Un es tagad dodos dusēt. Rīt no rīta vēl jāpabeidz konspektiņš. Cerēsim, ka man mēle nesasiesies mezglā!