Mazliet pauzē... skrēju, skrēju...noticēju. Bet Velti, nekas nav mainījies. Saņēmu es Maltas skolu, saņēmu es Prāgas klasi. Noripots. Zinu, ka atgriezīšos, jo muļķīgi ir nebaudīt, kas sasniedzams un patīkams. Par pārējo..laikam tāds laiks , kaut ko pārdomāt, kaut ko izvētīt un lieko atmest. Ir cilvēki, kuri kļūst arvien vērtīgāki un mīļāki un saproti, ka tas Tavs zelta sirds fonds un ir cilvēki, kurus aiz'mēž laiks un nepatīkamās sajūtas. Ir cilvēki, kuri vienkārši ir, ir blakus gadiem un ik pa laikam uzpeld jautājums, TU vēl te? Kāpēc?
p.s. Pēc vakardienas pastaigas ar puiku, sapratyu vai atskārtu, jo viņš lielāks un patstāvīgāks, jo vairāk gribās to paturēt un samīļot. Viņš paliek arvien pieaugušāks, arviens neatkarīgāks. Viņš aiziet savā dzīvē.:)) Taisnība / sejas grāmatu prātulām;p/ vienīgais vīrietis ir dēls, kuru māte mīl. Pa pārējo mani vienmēr plosīs šaubas.
p.s. Pēc vakardienas pastaigas ar puiku, sapratyu vai atskārtu, jo viņš lielāks un patstāvīgāks, jo vairāk gribās to paturēt un samīļot. Viņš paliek arvien pieaugušāks, arviens neatkarīgāks. Viņš aiziet savā dzīvē.:)) Taisnība / sejas grāmatu prātulām;p/ vienīgais vīrietis ir dēls, kuru māte mīl. Pa pārējo mani vienmēr plosīs šaubas.