|
[14. Sep 2008|22:43] |
es arii skatiijos panoraamu sovakar un baigi jociigi likaas, ka cilveeki izveelas vietas, kur guleet mirusiem. TAD tacu buus vienalga, kur guleet. pelni tachu izskiidiis un zemee jebkuraaa vietaa ir dreegns un mitrs. viena sievina pateica, ka labradors ir cilveeks un viens viirs, ka vins labaakie draugi ir suni, ka cilveeki ir launi, bet suni nee.
vakar veel no taas reportaazas par lielo talku bija loti jaasmejaas, kad skolotaaja pateica, ka esot savaakusi veselu cilveeku un puisiitis no taas pasas kompaanijas teica, ka vins naakotnee, ja tagad nevaaksim meeslus, redz, ka buss jaabrauc pa papiiriem un, ka vins iedomajas kaa bus, kad viens papiirs naaks pretiiii |
|
|
Comments: |
M. Kundera "Nepanesamajā esības vieglumā" incanti izvērsis domu par cilv. un dzīvnieku mīlestību, ka starp cilvēkiem vispār neesot iespējama, jo visu laiku prātā doma "vai viņš mani mīl". bet tā jau cita veida mīla starp cilv un dziivn, ne jau romantiskā tur kāda. jocīgi jau ir, ka cilēki izvēlas tās gulēšanas vietas, bet cilvēki jau pārsvarā izvēlas, retāki tie gadījumi, kad saka, ka vienalga. vismaz cik naacies novērot:)
| From: | daina |
Date: | 14. Septembris 2008 - 23:33 |
---|
| | | (Link) |
|
nu jaa. paari sitam visam, tas, ko veel neesmu sapratusi - kaapeec man pret dziivneikiem ir lielaaks zeelums nekaa pret cilveekiem?
man ar' dziivnieki bezpaliidziigaaki
From: | |
Date: | 15. Septembris 2008 - 09:06 |
---|
| | | (Link) |
|
tu nēsi stulba | |