Nedēļas nogalē saņēmos un ziedoju praktiski pēdējos līdzekļus virtuves labiekārtošanai - tika pasūtīta gāze, iegādāti visādi kastroļi un pannas un kas nu tur viss vēl nepieciešams aktīvai rosībai virtuvē un tad nu svētdien atkal pa ilgiem laikiem piestāju pie plīts ēst gatavošanas nolūkos.

Teikšu jums kā ir - ak dievs, kas tas bija par piedzīvojumu! Biju jau paspējis pavisam aizmirst, kā man patīk ēst gatavot - kā visa māja smaržo pēc gatavojamā, kā tu griez, vāri, cep, sautē, maisi, pieskati, garšvieliņas izvēlies u.t.t.

Un cik vājprātīgi garšīgs tāds paēdiens beigu beigās sanāk. Nemaz nerunājot par to, ka lēts - vienam zupas katlam, vidēji rēķinot, iztērēju aptuveni latu, latu divdesmit (neskaitot, protams, trauku nolietojumu, patērēto ūdeni, gāzi, elektrību, laiku u.t.t.), no kura mēs ar mīļoto visu dienu to zupu ēdām, da i tad vēl trešdaļu satura ar visu katlu prombraucot nācās ledusskapī iestūķēt.

Sen nebiju tik garšīgi pieēdies kā svētdien...