šodien pirmo reizi iebraucu grāvī, pie tam vēl esot pie stūres. vienkārši fantastiskas sajūtas, iesaku visiem vismaz reizi mūžā izmēģināt!
īsumā: braucu pa ceļu, ārpus pilsētas. vispār sen nebija redzēti tik slikti apstākļi braukšanai - ceļš apledojis, bedrains, pie tam apledojis tā, ka izskatās ka nav apledojis, migla, redzamība 50-100 metri. beidzās asfalts. tā kā ceļš bija diezgan bedrains, braucu uz apmēram 70km/h un jutos diezgan droši (braucu ar džipu, ne ar savu mašīnu). pie kaut kādas bedres mašīna par daudz palecās (acīmredzot nolietoti amortiņi - laikam tomēr noderīga lieta :D ) un izgāja no savas ierastās līnijas, pēc kā sekoja ķēdes reakcija - līdz kreisajai malai, līdz labajai, līdz kreisajai, (varbūt bija vēl vien cikls "labā-kreisā mala" bet tik smalki nepiefiksēju), grāvis (neliels, tāds maziņš grāvītis kā daudzās ceļmalās). Tieši pirms nobraukšanas no ceļa ātrumu bija izdevies samazināt līdz 30 max (drīzāk gan 10-20), tā ka grāvī nevis ielidoju bet iebraucu, un nevis ietriecos, bet apstājos. džipam, protams, ne skrambiņas, taču ja tā vietā būtu bijis mans opelītis, tad gan kaut kas būtu uzsists. te tev nu bija džips ar super-duper 4 wheel drive (tas gan tika ieslēgts tikai tad, kad jau bija zaudēta kontrole). amortiņus ir vērts pārbaudīt, pirms dodas ceļā pa ne-asfaltētajiem ceļiem :)
bet vispār.. sajūtas tiešām bija fantastiskas. un priecājos, ka tā notika - uzskatu, ka tā 5-10 sekunžu garā "praktiskā nodarbība", kurā es mēģināju atgūt kontroli pār mašīnu, bija ļoti noderīga :)
|