rīt jau vienos uz Cēsīm jābrauc. kad es pēdējoreiz biju Cēsīs? kad es vispār esmu bijusi Cēsīs? kopā ar bērnības ekskursiju varētu būt kādas 4..nē drīzāk 3 reizes. pēdējoreiz pirms gadiem četriem laikam. apciemojām draudzenes vīrieti slimnīcā un pēc tam vakara krēslā stopējām atpakaļ uz Rīgu. viens no maniem skumjākajiem stopēšanas momentiem Latvijā, sanāca nenormāli ilgi vilkties pa kaut kādu apvedceļu (jo mēs, protams, orientējāmies Cēsu apkārtnē) gar kaut kādām fermām, mājām, pļavām un citiem tikpat bezjēdzīgiem apskates objektiem. beigās jau sāka palikt tumšs un vēss (ar visu to, ka vasara), iestājās dusmas, izmisums un izsalkums, jo garām brauca labi ja divas automašīnas stundā. paspējām jau izdomāt kā būs gulēt zem koka vai pļavā kādā siena kaudzē un pārtikt no zaļiem āboliem, lai nenomirtu badā. un tieši tad, kad visas cerības jau raustījās agonijā, apstājās labais glābējs, lai aizvizinātu mūs atpakaļ uz lielpilsētu.