Saņēmu bildes, kur mēs abi,
kaut kā tik viegli palika,
saprotiet, es viņu dabūju.
Viņš bija. Viņš bija mans tieši tik, cik vien un kā varēja būt, mums bija viss, kas vien var būt, ar 27 gadu starpību, nu nebūtu tur nekādas kopdzīves, bet mirkļos, kuros viens otru pazinām, es zinu, ka aizgājām viens līdz otra sirdij, jā, varbūt es biju gatava upurēt daudz vairāk, nu piedodiet manu jaunību un tās stulbumu :),
bet kāds jau augšā tur visu redz, un neesmu es vairs Māstrihtā
kaut kā tik viegli palika, mūs abus ieraugot,
un tagad fonā, kā vienmēr, likumsakarīgi atskan kaut kas, kas visu veiksmīgi un līdz izmisumam precīzi ilustrē:
John Mayer (jā, viņš) - In repair