Jā, es jau neko citu nedaru, dzīvojos pa mājām un pa centru ar draudzenēm pa kafejnīcām. Un sarunas. SARUNAS. DRAUGI. Naktīs vāros dusmās un aizvainojumā, mēģinu likt pa plauktiem un saprast, ko un cik daudz viņam vēl teikt tajās pēdējās dienās Māstrihtā augusta beigās, man vajag vismaz kaut nedaudz izteikt. Vispār liku lielas cerības uz pēdējiem mirkļiem, bet Madara šodien iedeva pēdējā laikā vissakarīgāko padomu: Negaidi par daudz no viņa. Būs good to know vai I didn't know, nu no tās sērijas. Atrodi mieru sevī. Ja būs no viņa kas, tas būs bonusss, bet galvenais ir sevī. Pēc 9 stundu tikšanās devos uz mājām pār mīļo Akmens tiltu, viena no visskaistākajiem un apstiprinošākajiem saulrietiem ever fonā. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |